Jūlija Šulce - Jaunākie raksti un publikācijas

📝 Jaunumi: 3 raksti par darba tiesību un HR prakses jautājumiem

Tue, 21 Oct 2025 09:19:00 +0000

Esmu sagatavojusi trīs jaunus rakstus, kuros padziļināti analizēju aktuālus jautājumus, ar kuriem saskaras mūsdienu darba devēji un personāla vadītāji:

– Darbinieku noma un tās tiesiskie riski
– Personāla dokumentācijas nozīme juridiskā un praktiskā skatījumā
– Vienlīdzība darba attiecībās: starp tiesību normām un reālo praksi

Rakstu pilnā versija pieejama manā LinkedIn profilā. Aicinu iepazīties.

🔗https://www.linkedin.com/in/j%C5%ABlija-%C5%A1ulce-73a405143/recent-activity/all/

Ceļojums uz Tiesību zemi

Tue, 19 Nov 2024 19:56:00 +0000

Grāmata "Ceļojums uz tiesību zemi" ir domāta bērniem vecumā no 3 līdz 12 gadiem. Tas ir aizraujošs un izglītojošs ceļojums, kas iepazīstina mazos lasītājus ar pasauli, kurā svarīga loma ir cilvēktiesībām, draudzībai un cieņai vienam pret otru.

Šī grāmata tika radīta, lai palīdzētu bērniem saprast, kas ir tiesības. Tas ir stāsts par drosmi, sapņiem un ticību sev.

Es šo grāmatu ļoti gaidīju – no pirmajiem manuskripta vārdiem līdz brīdim, kad tā tika nodota drukāšanai. Un tagad, kad grāmata beidzot ir manās rokās, vēlos dalīties ar šo prieku arī ar jums!

Iesniegums par pieņemšanu darbu. Vai ir obligāts?

Sat, 10 Aug 2024 21:13:00 +0000

Iesniegums par pieņemšanu darbā nav obligāts!

Cik tas nebūtu dīvaini, bet ne Darba likumā, ne arī kādos citos normatīvajos aktos, nav paredzēts, ka darbiniekam ir pienākums rakstīt iesniegumu par pieņemšanu darbā.

Sagatavojot darba līgumu, pretendentam ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;

2) iesniegt citus dokumentus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

Darba likuma 28. panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu.

Darba līgums ir daudzpusējs darījums, jo tas ietver divu tiesību subjektu - darba ņēmēja un darba devēja – saskanīgus gribas izteikumus.

Darba likuma 39.pantā noteikts, ka darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka iesniegums par pieņemšanas darbu, nav ar likumu obligāts dokuments, kas būtu nepieciešams, dibinot darba tiesiskās attiecības. Kāds varētu teikt, ka iesniegums par pieņemšanu darbu iever sevī darbinieka izteikto gribu. Autores prāt iesniegums par pieņemšanu darbā vairāk ir informatīva rakstura dokuments, savukārt darbinieks savu gribu izsaka noslēdzot darba līgumu. Personāla lietu lietvedības kārtību uzņēmumā nosaka darba devējs, un lai atvieglotu darbu personāla daļai, darba kārtības iekšējos noteikumos, darba devējs var paredzēt iesnieguma par pieņemšanas darbu iesniegšanu.

Darba samaksa vai darba alga. Kāda atšķirība?

Thu, 08 Aug 2024 10:58:00 +0000

Ar ko darba samaksa atšķiras no darba algas. Esi uzmanīgs, parakstot darba līgumu. Pievērš uzmanību, kas ir ietverts līguma nosacījumos par darba algu.

Kas ir darba samaksa? Darba samaksas skaidrojums ir ietverts Darba likuma 59.pantā. Proti. Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Darba samaksa ir plašāks jēdziens un tajā ietilpst vairāki atlīdzības par darbu veidi:

darba alga,
piemaksas,
prēmijas,
jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu.

Ja Tavā darba līgumā ir norādīts, ka darba samaksa ir 2000 EUR, pirms nodokļu nomaksas, tas nozīme, ka noradītajā darba samaksā ietilpst gan darba alga, gan prēmijas un/vai atlīdzības ( kas ir uzskatāms par mainīgo daļu un kas attiecīgajā mēnesī var mainīties).

Algas apmērs nevar būt mazāks par normatīvajos tiesību aktos regulēto, un tās izmaksu nevar veikt retāk nekā reizi mēnesī. Savukārt ar piemaksu saprot papildu darba algai izmaksājamu summu saistībā ar darbiniekam radītu papildu slodzi un/vai rezultātiem.

Parakstot darba līgumu, pievērš uzmanīgu tieši darba algai, nevis darba samaksai!

Uzteikuma apstrīdēšanas termiņš.

Mon, 05 Aug 2024 14:28:00 +0000

Ja darba devējs ir darbiniekam izsniedzis darba līguma uzteikumu, kuru darbinieks uzskata par nepamatotu, darbiniekam ir tiesības šo uzteikumu apstrīdēt tiesā.

Darba likuma 122. pants nosaka termiņus, kādos darbinieks ir tiesīgs apstrīdēt darba devēja uzteikumu un darba tiesisko attiecību izbeigšanu, proti: “Darbinieks var celt tiesā prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas".

Ir nepietiekami darbinieku ar uzteikumu tikai iepazīstināt. Uzteikums darbiniekam ir jāizsniedz kā rakstveida dokuments, un no šā dokumenta saņemšanas dienas sākas minētajā likuma normā noteiktais prasības celšanas termiņa skaitījums.

Šis termiņš nav atjaunojams! Nenokavē!

Ja darbinieks saslimst, saņemot uzteikumu pārbaudes laikā.

Sun, 04 Aug 2024 13:42:00 +0000

Pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveida uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu ( Darba likuma 47.panta pirmā daļa).

Ko darīt, ja darbinieks saslimst, saņemot uzteikumu?

Ja darba devējs uzteikumu jau ir izteicis, proti, darbinieks ir iepazīstināts ar uzteikuma saturu, darba attiecības var izbeigt Darba likumā paredzēto trīs dienu laikā, ja vien pats darbinieks rakstveida nav lūdzis uzteikuma termiņā neieskaitīt darbnespējas laiku. Ja šāds lūgums netika izteikts, darba devējs var atbrīvot darbinieku, ievērojot uzteikumu termiņu- trešajā dienā no uzteikuma paziņošanas.

Instagram

Sun, 04 Aug 2024 13:31:00 +0000

Vēlos informēt, ka man ir izveidots Instagram profils. Tajā jūs atradīsiet interesantus postus un reels

laborlawyerlv

No sapņiem līdz doktorantūrai

Mon, 15 Jul 2024 20:59:00 +0000

No sapņiem līdz doktorantūrai – Jūlija Šulce - Jaunumi - Biznesa augstskola Turība (turiba.lv)

Nedaudz par profesionālo pieredzi.

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību

Wed, 10 Apr 2024 07:32:00 +0000

Šis raksta temats atšķirsies no ierastajiem rakstiem, kas tika veltīti darba tiesības jautājumiem.

Aizsardzība pret vardarbību ir aktuāls temats mūsdienas realitātē. Diemžēl prakse atklāj bēdīgu ainu par to, ka daudzi cilvēki nezin par aizsardzības mehānismiem pret vardarbību un nezin ka tos īstenot.

attēls iegūts no https://www.lm.gov.lv/lv/media/7510/download

Kas nosaka aizsardzību pret vardarbību : Civilprocesa likums 30.⁵ nodaļa Pagaidu aizsardzība pret vardarbību (stājas spēkā 31.03.2014.). Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 326/330, 03.11.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998

Kādos gadījumos: Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Vēršu uzmanību, ka Civillikuma 250.⁴³ panta norādītais prasību saraksts nav prekluzīvs. Tas nozīme, ka ne visi gadījumi ir aprakstīti noradītajā pantā. Katru gadījumu tiesa izvērtē individuāli.

Vardarbības veidi: fiziska, seksuāla, psiholoģiska, ekonomiska, vardarbīga kontrole u.c. darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizkārto personu.

Pagaidu aizsardzības pret vardarbību mērķis: ir rādīt procesuālo mehānismu, lai no vardarbības cietusī persona nekavējoties saņemtu atlīdzību.

Lai varētu izpildīt mērķi ir noteikts, ka:

par pieteikumu nav jāmaksā valsts nodeva;
pats pieteikums, kurā cietusī persona ir apliecinājusi sniegto ziņu patiesumu, ir pierādījums lietā; pieteikums tiek izlemts nākamajā dienā;
pieteicējam nav jānorāda, kādu prasību tas gatavojas iesniegt tiesā;
tiesa nevar pieteikumu atstāt bez virzības.

Savukārt, ja tiesa piešķir pagaidu aizsardzību, tad tas uzliek par pienākumu celt arī prasību tiesā pret varmāku viena mēneša laikā no pagaidu aizsardzības piešķiršanas brīža.

Pagaidu aizsardzību var prasīt ne tikai sev, bet arī bērniem.

Kādā veidā būtu iesniedzams pieteikums: Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumi Nr.161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību”, Pieņemts: 25.03.2014., Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 64, 31.03.2014 nosaka kartību kādā pieņem, paziņo un izpilda policijas lēmumu, ar ko uzliek par pienākumu personai, kas rada draudus mājoklī pastāvīgi dzīvojošai personai (turpmāk – aizsargājamā persona), atstāt mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, neatgriezties un neuzturēties minētajā mājoklī un tā tuvumā, kā arī kārtību, kādā pieņem un pārsūta tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ko iesniedz ar policijas starpniecību.

MK noteikumu Nr.161 3.pielikumā ir atrodama pieteikuma veidlapa. Veidlapa sastāv no 12 punktiem. Ļoti precīzi ir jāaizpilda 4.punktu, t.i., Kāda veida vardarbība (fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska) vai vardarbīga kontrole (tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu) ir vērsta pret prasītāju un kā tā izpaužas, 5.punktu, t.i., Prasītāja un atbildētāja attiecību statuss un raksturojums (atzīmēt vajadzīgo). Vēršu uzmanību, ka ne visi varianti ir norādīti 5.punktā. Un 6.punktu, t.i., Piemērojamais pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis (var atzīmēt vairākus) un tā pamatojums. Var atzīmēt vairākus līdzekļus.

Raksta pielikumā ir veidlapas paraugs.

Lēmumu par pagaidu aizsardzību var pārsūdzēt. Lēmumu par pagaidu aizsardzību nedrīkst pārkāpt, par pārkāpšanas faktu tiek ierosināta krimināllieta.

P3.DOC

JOB OFFER

Fri, 05 Apr 2024 16:37:00 +0000

JOB OFFER kā drošības elements, uzsakot darba tiesiskās attiecības

Darbinieka pieņemšana darbā sākas ar darba sludinājumu publicēšanu un darba interviju. Darba intervijas mērķis ir noskaidrot, vai pretendents būs piemērots attiecīgā darba veikšanai un vai pretendents spēs iekļauties kolektīvā.

Darba likums neregulē cik ātri darba devējam ir jāpaziņo darbiniekam par darba atlases rezultātiem, dažreiz paiet dažas dienas, bet dažreiz -līdz vairākām nedēļām. Un šajā laikā pretendents atrodas neziņā.

Job Offer, jeb latviskojot, darba piedāvājums, ir jauns termins Latvijā. Job Offer ir kandidātam adresēts darba piedāvājums, ko puses noslēdz pirms darba līguma noslēgšanas. Pretendentam tā ir droša zīme, ka darba intervija bija veiksmīga, jo tieši ar piedāvājuma nosūtīšanu darba devējs apliecina savu nodomu pieņemt darbā, jeb noslēgt nodibināt darba tiesiskās attiecības ar konkrēto kandidātu. Savukārt noformējot darba piedāvājumu rakstiski, tas var kalpot par pušu gribas izteikumu noslēgt darījumu.

Darba piedāvājumam (Job Offer) ir trīs galvenie pamat uzdevumi/mērķi:

1. Nodoma apstiprinājums, kas nozīme, ka uzņēmums vairs neveiks atlasi, un konceptuāli ir izvēlējis konkrētu pretendentu, savukārt pretendents ir izvēlēji uzņēmumu kā nākamo darba devēju, un ir gatavs kļūt par komandas daļu.

2. Darba līguma galvenās sastāvdaļas/nosacījumi tiek izrunāti pirms darba tiesisko attiecību nodibināšanas, proti, pretendentam tiek zināma informācija par darba amatu un veicamajiem darba pienākumiem, darba laiku, darba atalgojumu u.t.t.

3 Potenciālo darba devēju salīdzinājums. Tas kalpo, lai pretendentam atvieglotu izvēli, un lai kandidāts varētu izvelēties sev piemērotāko darba devēju.

Latvijas normatīvie akti nenosaka darba piedāvājuma obligātās sastāvdaļas. Tas paliek pušu ieskatā. Lai atbildētu uz šo jautājumu ir nepieciešams saprast, kādas ir Job offer priekšrocības, proti, darba devējs, piedāvājot noslēgt darba piedāvājumu demonstrē gatavību fiksēt savu piedāvājumu, apliecinot, ka darba vakance ir aizpildīta. Savukārt kandidāts, parakstot darba piedāvājumu, saprot, ka intervijas laikā paziņotie nosacījumi nemainīsies pēc tam, kad viņš atstās pašreizējo amatu un pārcelsies uz jaunu darba vietu.

Job offer obligātās sastāvdaļas.

Es piedāvāju darba piedāvājumā ( job offer) ietvert sekojošās sastāvdaļas:

1.Company/Department:

2. Job position and work scope:

3. Date to start:

4.Work schedule:

5. Location:

6.Salary:

1.attēls. Job Offer ( darba piedāvājuma) sastāvdaļas

Job Offera iekļaut pušu rekvizītu, amata nosaukumu, tajā skaitā, norādot profesijas klasifikatora kodu, darba pienākumus, darba tiesisko attiecību sākums un beigu datums, ja tāds ir zināms, darba laika organizāciju, t.i., nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, darba vietas adrese, un vai darbs ir iespējams veikt attālināti, darba samaksa apmēru, tajā skaitā, darba alga, prēmijas un bonusu apmēru un piešķiršanas sistēmu.